|
|
Tuesday, July 18th, 2017
|
3:53p - iestājeksāmeni
Šodien trolejbusā agresīva paskata dzērājbomzis man parādīja fakuci, kasot uzaci ar vidējo pirkstu.
Nu labi. Tas gan jau nebija speciāli tā domāts, bet, to darot, viņš man skatījās acīs, tāpēc likās smieklīgi.
Par iestājeksāmeniem akadēmijā kaut kā galīgi nesatraucos. Pa daļai tāpēc, ka man liekas, ka esmu ok kandidāts uz akadēmiju, jau kādus 10 gadus (omg) mācos zīmēt un gleznot un gan jau kaut ko māku, un man (iedomīgā kārtā) pat liekas, ka patiešām māku. Vismaz, lai iestātos. Pa daļai arī tāpēc, ka mazliet ceru, ka kaut kā izgāzīšos un netikšu, jo tad man nebūtu jāpieņem lēmums - iet uz akadēmiju vai atpakaļ uz RTU mācīties arhitektūru šmarhitektūru. Tad dzīvīte iesistu pa galvu manai iedomībai akadēmijas virzienā, pie reizes noliecot to galviņu - 'nepīksti un strādā' virzienā - pabeidz to sūda RTU bakalauru. Katru dienu pārdomāju un tūlīt urbšos zemē aiz iz-samisuma. Labi urbties zemē nē, tam man pietrūkst spēka. Bet vemt gan gribas.
Šajā un citos sakaros ik pa laikam uznāk tādas domas, pēc kurām saprotu, ka depresija vai vājprāts ir negrūti iegūstams stāvoklis, bet par laimi laicīgi to piefiksēju, sabīstos un sāku domāt citā virzienā.
Kas vēl jauns:
Laikam nesen būšu kļuvusi pieaugušais, jo katru dienu dzeru kafiju, un dzeru pat tad, ja īsti negribas. :)
Papildināts:
Ko vēl redzēju troļukā:
Īpatnējs vīrietis pāri piecdesmit iztīra ausi ar savu briļļu kājiņu, paskatās uz to, ar pirkstiem notīra, ko nu tur izracis, nobrauc pirkstus gar bikšu staru, uzliek brilles atpakaļ uz acīm. :)
current music: Roy Ayers - I am your mind part 2 (comment on this)
|
5:54p - ēvele vai cukuriņš?
Nupat ar Elizabeti sarakstoties messengerī sanāca ļoti precīza metafora tam, kā jūtos:
Kā izkusis cukuriņš izlijis kaut kur pa netīru, putekļainu grīdu. Gaidu kādu zoli, kur pielipināties.
Tā ir metafora? Vai salīdzinājums?
(comment on this)
|
|
|
|