bailēs no garlaicības esmu šai vasarai sagrābusies visādus darbus un darbiņus, kas nav īpaši smagi un laikietilpīgi, bet muļķīgā kārtā pārklājas tieši tad, kad nevajag. tā nu nācās šo to uzmest, par ko esmu bēdīga. bailēs no vecāsmātes-inženieres pat esmu aplūkojusi kaut kādas viesumīles-bāradāmas vakances, bet nu tas tiešām būs par smagu un laikietilpīgu un nesavienojamu ar pārējiem vairāk vai mazāk profesionālajiem priekiem.

tādā garā izdomāju, ka šovasar daudz laika veltīšu prozai. jeb bullshit I tell myself.