kad man bija četrpadsmit vai piecpadsmit gadiņi, ļoti daudz klausījos radio skonto, tā bija mana mīļākā raidstacija. manu vecāku virtuvē joprojām skan skonto, bet, kad šorīt taisīju pirmo kafiju (šobrīd dzeru trešo), valdis melderis runāja kaut kādu huiņu, es iesaucos "ak dievs!" un demonstratīvi izslēdzu. lai gan virtuvē biju viena pati, nebija īsti kam izrādīties. vispār jau tā ir daļēji arī kā mana virtuve, šīs tā kā būtu manas mājas, bet esmu pasākusi to dēvēt par vecāku dzīvokli. manā istabā ir sajūta, ka ciemojos pie vidusskolas es, kura bija jauka meitene, lai gan ar acīmredzamu šķembu galvā. kad izvākšos no šejienes, noteikti negribēšu ņemt līdzi zuzi, lai gan man viņas ļoti pietrūks.

pagājušonedēļ biju noskatīties "lady bird" un ļoti sailgojos pēc trauslās jaunības, pēc divpadsmitās klases. kad vēl nebiju pieteikusies universitātēm un samīlējusies kaut kādā pastulbā džekā.