jā, protams, es savā 2018. gada apņemšanās listē neiekļāvu tādus nesasniedzamus mērķus kā ‘nomest svaru’ vai ‘panākt brīnumtīru sejas ādu’, par ko es jutos pieticīga un pieaugusi, lai gan patiesībā tā ir visparastākā padošanās pazīme, bet varbūt man vajadzēja iekļaut tādas pieaugušo cilvēku lietas kā ‘pārstāt gaidīt atvainošanos no cilvēkiem, kas nemūžam to nedarīs’ un ‘izmēzt visas t.s. toksiskās personas un kašķu perēkļus’ lol. lū šodien ir dzimpuks un es no krāsns nupat izņēmu mafinus, lai gan neesmu droša, vai viņa šodien būs mājās un vai viņai vispār garšo saldumi, jo viņas diēta pārsvarā sastāv no picas un kfc. go the extra mile, it’s never crowded there, viņi teica, bet man jāiemācās to negaidīt no citiem. tu neesi paraugpilsonis, rugetta, un neviens cits tev apkārt arī nevēlas tāds būt.