noteikti neesmu vienīgā, kas neizgulējusies ir emocionāla un ar trīcošām rokām, turklāt tur jābūt klāt piejauktai šķipsniņai pms. visu dienu riju asaras, bimba nāk pat no kaut kādiem trīsdesmit sekunžu fb video. pat diendusa nelīdzēja. uz 'klūgu mūku' iet negribēju, jo akdiesvaitadtovaruzvest un ar vecumu man sāk kretinēt garās izrādes. nav vairs kā jaunībā, kad jo vairāk cēlienu, jo labāk. bet man pat tīri labi patika, jo tumsā varēju savilkt paralēles ar savām laicīgajām metropoles sirdssāpēm un bēdām un izraudāties. es pat nezinu, kas tur ko raudāt, tās lietas ir ne mana kompetence, ne konkurence, pat ne darīšana, bet vienkārši kaut kāds sūds, kas nevācas laukā no manām smadzenēm. bet izrāde neslikta. tagad vājprātā gribas pīpēt, cigarešu dūmu smarža uzvar nominācijā "2017. gada nomierinošākā lieta", bet es varu vienīgi ostīt savu pievilkušos šalli.