biju centrā pēc cukura (kafijas sīrupa un gumijkončām), a tur pilns ar cilvēkiem un magonītēm pie viņu krūtīm, raudiens uznāca. man pie mēteļa karodziņš piesprausts, bet mētelī drausmīgi silti, par siltu novembra vidum. kā jau pagājušogad, valsts svētkos šovakar aizliešu seju. hanna un lū gan jau mani aizvilks uz kādu no jūrmalas galvenajām dejugrīdām, kur es šausmīgi negribu, bet vismaz alkohols. atvēru gumijkonču paku, tur aizdomīgs daudzums tumšas krāsas konču. es jau sabēdājos, ka paņēmusies kaut kāda īpaši lakricīga paka, bet pacēlu pret gaismu un viss kārtībā, vienkārši tumši lillā krāsa. kaut gan kad pirmoreiz mūžā provēju lakricu, man bija apmēram pieci gadiņi un pat tīri labi garšoja, vecāki brīnījās.