pieteicos maģistrantūrai. man liekas, ka mana motivācijas eseja ir zem katras kritikas, bet nu 500 vārdos vispār neko nevar izstāstīt un tā īsti ieskrieties, vismaz tādu vainīgo es atradu. ļoti mīžu un krindžoju par domu, ka man būs jāiet uz pārrunām pie cilvēkiem, kuri jau mani izaudzināja un iedeva bakalauru. es ļoti sen nebiju izjutusi šito perfekcionismu, kad pastāv tas stulbais spektrs, cik ļoti tu labi vari izdarīt lietas, un pats esi nepareizajā galā. vismaz man tā šķiet. nu, es noteikti varēju būt otrā galā. šī nedēļa būs mazliet mokoša, bet cerams, ka pēc nedēļas tomēr varēsim svinēt uzņemšanu.