vakar saņēmos atvērt mammas iešķiebto serhija žadana grāmatu, tiku līdz 10. lappusei un sapratu, ka, akdies, nebūs. es neesmu spējīga šobrīd lasīt par karu, lai gan vajadzētu spēt. kaut vai ar mērķi atšķaidīt tikko izlasīto "where the crawdads sing", kuras paredzamo salkanumu es vienkārši dievināju un apriju. tā vietā ķēros klāt "my year of rest and relaxation", nez kādēļ domājot, ka tas būs nonfiction. nesen izlasīju citu romānu par artsy and nasty female character un mani māc aizdomas, ka varbūt šis jaunais arhetips man krīt uz nerviem.