jūtos labi, izskatos labi, visam vajadzētu būt baigi labi, bet, mērojusi ceļu caur puspilsētas, saprotu, ka ne tomēr notiks novirze no tā labuma. laikam pat nav jēgas jautāt, nu kāpēc vienā sūda darbadienā viss pārmaiņas pēc tomēr varētu notikt tā, kā es to vēlos? cīgu nav, kafijas nav, viss pēkšņi pazudis. man pat jaunas lupatas mugurā, pat tāda ekstra kā jaunas kurpes, un, protams, ne īpaši jauna, bet tomēr mežģīņaina apakšveļa - elementi, kas dienas padara itin viegli uzveicamas. cik labi, ka vakarā gaida alkohols. vismaz uz kaut ko var paļauties.