nu nav jau tā, ka es nebūtu to saodusi simtiem metru attālumā, bet nu nav jau arī tā, ka cilvēkiem tiešām tik ļoti neuzticētos, kā pati mūždien apgalvoju. uzticos, pat ļoti. ko lai saka, kārtējais stulbums. pat nav tā, ka traģiski vai bēdīgi vai vispār skumji. drīzāk ļoti stulbi. stulbi, ka nevaru izlemt, vai iet gulēt vai tomēr gaidīt, kad kāds izvilks no mājass. vēl stulbāk būtu kārtējo reizi no rīta pamosties un izlasīt kārtējo aicinājumu doties kārtējos nokavētos piedzīvojumos. stulbi stulbi stulbi.