par godu astronomiskajam pavasarim vakar nokārtojām tādu formalitāti kā aliņš pie ezera. atradām bābelīti, pārsalām, bet tas bija nepieciešams. šodien aizmināmies līdz ķīšezeram, kas jau bija nedaudz baudāmāk, tikai mežaparkā svētdienā bija neizbēgami cilvēku pūļi, par kuriem es ātrāk kaut kādu iemeslu dēļ neiedomājos. agrāk man cilvēku masas tiešām netraucēja, varbūt vienīgi sabiedriskajā transportā, bet pēdējā gada laikā, nujā. ja vien runa nav par kaut kādām bāru terasēm, tad gan tas ir patīkami. pēdējā gada laikā man arī ir ļoti iepatikušies ezeri.