vakarvakarā bija jānoskatās "ziedoņa un visuma" ieraksts, kuram, protams, formāta dēļ sākumā bija grūti koncentrēties, bet ievilka tāpatās un atgādināja par laika periodu, kurā pārsvarā domāju par mākslu, nevis cilvēkiem, un tagad kaut kas tāds šķiet tik skaists un tik vienkāršs, ka gribētu savu prātu atkal stūrēt tādā pašā plūsmā.