sapņos salīdzinoši bieži redzu jūrmalu, nu to, kas trimdas. pagājušonakt arī. es tajos sapņos vienmēr pa vienu ceļu eju uz jūras krastu, lai arī ainava un apbūve mainās, es zinu, ka tas ir tas pats ceļš. pagājušās nakts sapnī pie krasta plunčājās delfīni. es ļoti gribu tur atgriezties un paciemoties, bet negribu braukt viena, jo es jau tur visu laiku biju viena, gribu, lai kāds brauc līdzi un mīkstina atgriešanos tajā vietā, kur bija ultimate vientulība. kādreiz man likās, ka es nekad netikšu no turienes ārā, bet nu jau pieci gadi pagājuši kopš tās dienas.