man patīk censties strādāt kafejnīcās un no blakusgaldiņiem dzirdēt, ka viņiem arī ir grūti un daudz jādara. šodien sapratu, ka manā neilgajā "karjerā" man ir bijis tikai viens ne-mācību atvaļinājums. tā viena nedēļa pirms pusotra gada. bet nu topošajam akadēmiķim (lol) pie tā jau laikam jāsāk pierast. varbūt izklausās ļoti naivi un muļķīgi, bet es nespēju eksistēt bez work-life balansa. man ir jāiet uz to tusiņu, jo labāk aiziet uz tusiņu, nekā vīkendu pavadīt trauksmainās mocībās, kas nav ne produktīvas, ne relaksējošas. ceturtdien sākšu svinēt savu dzimšanas dienu, līdz tam jāuzraksta kaut kāds kursadarba gabaliņš. bet arī jāapciemo ome, jāfotografē ceriņi, jāaizbrauc līdz decathlonam, terapijā jāturpina šķetināt pirms divām nedēļām paceltais murgs, jāaiziet uz mākslas muzeja erotisko izstādi, jāskatās hokejs, jāmostas bez modinātāja, bet tik un tā pietiekami agri no rīta jāieķer labs galdiņš kafejnīcā.