manā ielas galā pāris mājām apmēram piecpadsmit stundu nebija elektrības (man attiecīgi arī apkures), aptuvenais atslēguma laiks pieauga, es gatavojos iet uz darbu caur kādu no rajona lieliskajām kafenēm, līdz atkal tapa gaisma. esmu ļoti atvieglota, ka tomēr varu strādāt no mājām. man it kā nepatīk strādāt no mājām, jo grūti koncentrēties, gribas pļāpāt ar kolēģiem un es lielākoties izdaru tikai bare minimum, bet tomēr tā es sev patīku labāk. jo papildus bare minimum es varu arī piekopt māju un papaijāt kaķīti, nevis vakarā, pārgurusi un izbesījusies, sēdēt pašas nekoptajā miskastē un dusmoties uz kaķīti, kurš grib izlietot visu dienas garumā uzkrāto enerģiju. vēl man patīk vērot, kā pēdējo sešu mēnešu laikā mainījušās manas attiecības ar produktivitāti.