ļoti stulbi, ka man vairāk nekā faking gada laikā tā arī nav veicies nolikt tiesības, jo tas ļoti atvieglotu mēra laika vislabāko izklaidi - aizmukt prom no rīgas. tā vietā esmu spiesta paļauties uz jocīgajiem vilcienu laikiem, protams, īpaši iegaumējot vagonu, kurā sēžu, un attiecīgi pastiprinātu uzmanības pievēršanu dažiem spkc paziņojumiem. bet tāpat brīvdienas bija ļoti skaistas ar dubļainām meža takām un aliņu pie gaujas, lai arī cēsu slavenākajā dabas takā bija šausmīgi daudz cilvēku. pēc veselām divām (!!!) ārpus mājas pavadītām naktīm, šorīt pat piedzīvoju to sajūtu, ka tomēr ļoti gribas braukt uz mājām. man patīk mans dzīvoklītis, bet ir sajūta, ka man daudz vairāk patiktu mans dzīvoklītis, ja es varētu vairāk laika pavadīt ārpus tā.