šovakar lasu savas trimdas skolas pierakstu klades un priecājos par lietām, kas tur sarakstītas. naivas, mīļas, labas lietas, par kurām nabaga divdesmitgadīgā rugetta semināros vienmēr tā svīda, jo 10 minūšu laikā taču nevar uzrakstīt neko ģeniālu. tur ir tik daudz labu lietu, ko es tagad vairs neuzrakstītu. daži teikumi liek mest kladi pāri istabai, jo tie ir tik skaisti. man ļoti gribas samīļot nabaga divdesmitgadīgo rugettu, kas marinējas savās trimdas istabiņās un basto seminārus. viņa bija diezgan stulba, bet man viņa ļoti patika.