rugetta
29 Oktobris 2020 @ 12:46
 
pirmajās dienās likās, ka pārvākšanās ir tieši tik maģiski izārstējusi manu nenokaujamo nomāktību, bet tagad, protams, jau ir uznākušas bailes par garu un vientuļu ziemu. es mazliet jūtos kā savās mazajās jūrmalas istabiņās. un atkal piedzīvoju to neforšo saimniecības uzturēšanas sakritību - beidzas nauda, beidzas tabaka, bet rīt jāiet apsveikt jubilāru.