pēdējos trīs gadus maijs tika sagaidīts trimdā, cīnoties ar semestra pabeigšanu un izmisīgi ilgojoties pēc rīgas bohēmas. izskatās, ka šogad šajā ziņā īsti nekas nav mainījies. tikai pagājušogad es ap šo laiku vairs nevilku zeķbikses zem kleitām un savas nožēlojamās ikdienas gaitas veicu, apkārt staigājot plānā žaketē. un koku zaļā eksplozija arī jau sen bija notikusi.