"pavasara brīvlaiks" pirms gada un "pavasara brīvlaiks" šodien. ak. toreiz man brīvlaiki likās vienīgais jēdzīgais un labais laiks/posms/veids, kā dzīvot. toties dažas naktis atpakaļ murgoju, ka jālido atpakaļ pabeigt mācību gadu, es lūdzos mammai, vai varu palikt mājās, jo tur taču man nebūs ko ēst, tukši veikali. kaut kur tā trimda man laikam vienmēr turpinās rēgoties, tikai katru reizi ar citu nozīmi.