šonedēļ mācību pabeigšana nostumta malā, jo famīlija viesojas. šodien mani aizveda uz isle of wight, uz kuru biju pēdējos trīs gadus sapņaini lūkojusies no sava krasta. brīnumainā kārtā mēs ar smieklīgu autobusu pat pabraucām garām tai baznīcai, kuras uzkrītošo torni es no sava krasta biju vērojusi vissapņaināk, vismaz es domāju, ka tai jābūt tai pašai baznīcai. ar smieklīgiem autobusiem izbraukājām to salu krustu šķērsu, redzējām klintis, pasaku ciematiņus un namiņu, kurā savulaik dzīvojis markss. ļoti skaista, bet ļoti dīvaina vieta, iestrēgusi kaut kur pāris desmitgades iepriekš. pilns ar pensionāriem, tur pat ir "uzmanību, pensionāri!" ceļa zīmes. es joprojām nespēju noticēt, ka tagad esmu tur bijusi, jo tā ir vieta, uz kuru tu skaties no sava krasta, nevis pats dodies izpētīt to otru krastu.