mums tagad ir jauns mājdzīvnieks, viņu sauc fredijs, kā gan citādi, viņš ir jau liels puika, divus gadus vecs. es šobrīd nodarbojos ar fredija rehabilitāciju, jo viņš neprot dzert ne no bļodiņas, ne no pudelītes, un mani tas ļoti satrauc. toties fredijs daudz čurā. viņš dzīvo virtuvē, kur es neatrodos pastāvīgi un nevaru viņu nemitīgi vaktēt, tomēr ļoti bieži pieķeru viņu kompromitējošā pozā tuvu ūdens traukiem. varbūt viņš vienkārši par mums visiem ņirgājas.

sācies brīnišķīgais laiks, kad viena pēc otras uzzied Kolosālās Vakances, Kurās Noteikti Mani Nepaņems. šogad viss norit tāpat kā pagājušo un aizpagājušogad, es turpinu pieteikties, ignorēju savas minimālās neatbilstības, bet tas nekas, jo tagad man vairs nav iemeslu domāt, ka šis risks neattaisnosies. man tikai bail, ka pienāks tā diena, kurā saņemšu normālu, ar "iemācies lasīt, dura" pamatotu atteikumu.