rugetta ieiet fotolaboratorijā un saka: "man ko parasti."

bļaģ, kur ir problēma lietas uzrakstīt laicīgi pirms brīvdienām, nevis pirmās divas dienas pavadīt blenžot datorā un lietuviešu projektos aiz loga? mokoša brīvdienu uvertīra. vakar biju šausmīgi pārgurusi, ātri atlūzu un uzmodos ap vieniem, kad viens no komūnas meičukiem bija uzrakstījis man ļoti jauku brīvdienu novēlējumu, ar rozā sirsniņu emodžijiem un tā. es paspēju tikai nodomāt "wtf" un atkal atlūzu, to pašu redzēju sapnī, tad pamodos deviņos, neparasti labi izgulējusies savā mazajā gultiņā. negribēju skatīties telefonā un pārbaudīt, vai man tiešām ir atnākusi jauka īsziņa vai tas bija tikai sapnis, jo tad jau pienāktos atbildēt un tas ir sarežģīti. cenšos pierast pie citu cilvēku rūpēm, cenšos beidzot savā prātā iegravēt to, ka cilvēkiem patīk ar mani pavadīt laiku, bet tas ir ļoti smags un mulsinošs darbs.

līdz kursadarba nodošanai apmēram sešpadsmit stundas, bet pēc tam centīšos neattapties savā mīļākajā rīgas kvartālā. esmu sailgojusies, bet mentālais edžings un tā.