esmu šausmīgi jauka un romantiska, tāpēc šovakar pavadīju draudzeni līdz viņas transporta pieturai. mēs gājām pa lāčplēša ielu un es teicu, ka šobrīd iztēlojos, ka iesprukšu kādā vārtrūmē un iešu mājās. man šausmīgi gribas pārvākties. mūsu kāpņutelpas kontingents pēdējā pusgada laikā ir ļoti mainījies un mani tas drusku uztrauc. viendien pūlējos iedabūt savu ričuku pa smagajām parādes durvīm un viens čuvaks, kas pie durvīm sēdēja un smēķēja, piedraudēja mani nogalināt, ja es uzbraukšu virsū viņa telefonam. es noticēju. man šausmīgi gribas pārvākties. pārdaugava, es joprojām mīlu tevi, bet tas otrs krasts ir riktīga sirēna.

augusta vidus ir riktīgi skumji. tomēr es diezgan priecīga konstatēju, ka splendid palace (kas tomēr nav mana mīļākā rīgas kultūriestāde, drīzāk kultūriestāde, uz ko man pēdējā laikā ir liels crush) drīz atsāks sezonu un teju nopirku biļeti uz vienu no baltijas pērles seansiem (kuri man vispār nekad agrāk nav interesējuši), bet tad pamanīju, ka tas notiek vienlaikus ar manu došanos atpakaļ trimdā. vēl mazliet vairāk par mēnesi un atsāksies manu drūmo klabes ierakstu gūzma, lol. nu labi, apsolu, ka šoreiz nebūs tik traki, bet noteikti būs daudz hešteg bakalaurs, jo pēdējais gads (!), kā arī nupat nopirku aviobiļetes uz vienu mazu brīvlaiku rīgā semestra vidū. ja man būtu līdz decembrim jāgaida, kad varēšu tajā pašā splendidā noskatīties "homo novus", es vienkārši nomirtu. būs hujova, bet būs arī ok.