šorīt uzskrēju virsū draudzenei, kura, kā izrādās, jau gadu dzīvo āgenskalnā. uzprasījos ciemos, paēdos cepumus, samīļoju kaķi un uz sava melnā krekla uzlasīju visas pasaules baltās un rižās spalvas. man arī šausmīgi gribas pārvākties. par ikdienišķo turpinot, pēc pagājušās nedēļas skriešanas un stresiem (kolosāla vakance my ass), šonedēļ viss izskatās pārāk rāmi, lai neteiktu garlaicīgi. toties smēķēšanas apjomi lauž visus rādītājus, pati jau sāku mazliet raizēties.