vakarvakarā manī atgriezās dzīvesprieks un ticība labajam. mani aizveda uz brīnišķīgāko vietu kamdenā, kur stundu gaidījām pasūtītos frī, bet kā atvainošanos mums atnesa papildporciju un vēl viskiju on the house. mazu brīdi vēlāk cīnījos ar tualetes papīru, kas ļoti gribēja draudzēties ar manu kurpi, un brīnišķīgais bārmenis, pamanījis manu spraigo cīņu, sakāva pie kājas pielipušo drisku, par ko es viņam nekavējoties atzinos mīlestībā. šorīt ēdu bulkas un zemenes temzas krastā un domāju, cik ļoti es šo visu biju pelnījusi. pēc pāris stundām lidoju uz rīgu.

ai bļaģ, protams, rīgā mani sagaida ziņas, ka zuze atstiepusi savas mazās cūku ķepiņas. man jau gan bija nojauta, ka kaut kas tamlīdzīgs tuvojas. cik labi, ka koferis pilns ar pēdējā pusgada laikā sapirktajām grāmatām, vakaru pavadīšu kārtojot visus iespējamos plauktus istabā un galvā.