nu tā ir ar tiem ilgi gaidītajiem notikumiem, tu gaidi, sagaidi, tie vienkārši pazib, un tad ir jāatgriežas realitātē, kura itin nemaz nav mainījusies. dm bija ahujenna, lai gan jāatzīst, ka iepriekšējais, pirms četriem gadiem redzētais koncītis, bija ahujennāks.

bet tagad man tiešām ir jāatgriežas nepielūdzamajā realitātē un mēneša laikā jāizspiež ~7000 vārdu, no kuriem puse nāks gluži baudāmi, bet otra puse būs sāpīgi un briesmīgi un gan jau atkal būs slikta atzīme. turklāt, kamēr biju ārpus realitātes, man pienāca strostējošais, pirkstu kratošais ēpasts no skolas par lekciju bastošanu, jo stulbā es laicīgi neiedomājās pateikt, ka esmu saslimusi vai ko tamlīdzīgu. varbūt šajā martā es varētu pamēģināt zubrīties no sirds. 30 day (vai šajā gadījumā ~20) zubrīšanās challenge.