vakarvakarā sadzēros un kļuvu par to briesmīgo personu, kas vienai no savām tuvākajām draudzenēm tincināja, kad tad viņa beidzot precēsies, jo no mums četrām viņai vienīgajai ir izdevies uzčinīt un saturēt tādu lietu kā ilgtermiņa attiecības. džīzas, rugetta. savā kondīcijā es to pamatoju ar vēlmi iet uz vecmeitu balli un pašām kāzām, kas, protams, ir taisnība, bet nu. fuj. tomēr, ja jau pasprūk tādas tēmas, neatkarīgi no izdzertā, vakars ir ļoti izdevies un pēc tādiem vakariem pamest mīļo dzimto pilsētu ir vēl grūtāk. vispār smieklīgi grūti pārslēgties uz kaut kādiem sīkumiem - pirms pāris stundām aiztipināju uz asdu un tad tur tāda apmulsusi tipināju apkārt plauktiem, jo nespēju atcerēties, ko es vēl pārtikā lietoju bez kafijas un makaroniem. un kā vispār par sevi parūpēties.