vakar biju uz the last jedi, it kā patika, bet visu filmas laiku trinos, skatījos pulkstenī un gaidīju beigas. šovakar eju uz pēdējo ļeņina eglīti, it kā priecīgi un ar interesi, bet jau tagad gaidu beigas. esmu sākusi gaidīt arī savu izlaidumu, lai arī skola saka, ka the exact dates of the ceremonies will not be set until january 2019, bet nu būtu baigi forši, ja tas iekristu manā vārdadienā. protams, ka ļoti gaidu arī terapiju. man likās, ka varēšu tīri labi iztikt bez terapijas nākamnedēļ, bet ņihuja. pagājušajā reizē nonācām pie secinājuma Ķirurģiska Iejaukšanās un tagad man gribas pacelt arī Ripu Jautājumu. viss, ko es vēlos, ir tikt vaļā no trauksmes un bezcerības, bet january 2019 un izlaidums ir tik tik tālu, ka parādās vēlēšanās arī kārties. bet visspēcīgākās vēlmes ir un paliek pēc alkohola un intimitātes.

vēl es pirms pāris dienām savā slavenajā miega bada ietekmē nopirku jaunus zābakus, kas man vairs nešķiet tik satriecoši skaisti un eklektiski kā veikalā, turklāt ir pamatīgi noberzuši man kājas un radījuši pušumus glītos toņos. tīri labi saskan ar šībrīža pedikīra krāsu. man gandrīz vai gribas sabildēt savas pēdas dažādos rakursos.