pagājušonakt sapņoju, ka esmu ielūgta vakariņās pie karalienes elizabetes. bekingemas pils vietā gan tas vakariņu spots atgādināja manas vecāsmātes viesistabu, kad viņai mājās izsisti korķi. arī pats pirmais ēdiens bija diezgan sūdīgs un manām rojālajām ekspektācijām neatbilstošs - milzu šķīvis lapu salātu, kuru galvenais gatavošanas pamatnosacījums laikam bija to kārtīgi izmērcēt majonēzē. desertu diemžēl nesagaidīju, pamodos. bet visu atsvēra tas, ka man pie kājām gulēja viens no karalienes korgijiem, es joprojām jūtu viņa siltumu un vilniņu pēdu apriņķī. man tik ļoti vajag suni.