attālums un trimda man tūlīt atņems labāko, kas manā dzīvē pēdējā laikā ir gadījies. bet laikam tur tāpat ir visādi apstākļi, kas ne uz mani attiecas un kurus man neuzveikt. tāpat jābūt pateicīgai un priecīgai. jāsakož zobi un viss, kā jau līdz šim esmu to darījusi.

bāc, bija laba terapija šodien. nebimbāju, arī nepateicu to trakāko, kas bija uz sirds, bet nu. šķiet, ka pati visu saprotu. saprotu, ka nebūtu varējusi lūgt vēl labākus vasaras mēnešus dzimtenē. un te nu sākas pēdējā pusotra diena, bet tas nekas, dzīve turpinās. rīt pamodīšos vienā pasaulē ar broad city jauno sezonu un tā būs skaista pasaule. it kā būtu piedienīgi šobrīd ierubīt bon iver, bet neuzdrošinos, apņemšanās sevi pasargāt un netraumēt šobrīd reti spēcīga.