uzzināju, ka īre par jūrmalas rezidenci būs jāmaksā trijos maksājumos, nevis reizi mēnesī kā pie normāliem cilvēkiem. nu kas par sūdu. protams, ka tā vietā, lai vestu sarunas un visus nomierinātu, izlemju no situācijas slēpties un cerēt, ka tā kaut kur pati notīsies. bet šis viss man arī liek domāt, cik sasodīti absurda ir šī visa trimdas padarīšana, cik zvērīgi daudz līdzekļu tiek izgāzti un cik veltīgi tas viss man liekas, jo es tāpat tur nevaru ciest katru otro dienu. okei, būs augstākā izglītība, bet, ak dievs, tas ir tik negodīgi pret visiem, es varētu būt kaut kur citur, mācīties kaut ko citu un būt daudz laimīgāka. ja varētu lauzt to īres līgumu, es, iespējams, to darītu. pat esmu diezgan pārliecināta, ka to darītu. bet nu. labi. ja izturēšu tur nākamo gadu, tad jau laikam būs grēks nepaķert to aiznākamo klāt un to visu pabeigt. tad arī varēšu atgriezties rīgā, dzīvot koka mājā, audzināt suni un sākt dzīvi no jauna.