"es varētu bezgalīgi skatīties kā zuze ēd." (māte)

jau vairākas dienas gribu malkot vēsu sidru un beidzot izlasīt kaut ko no vulfas. tā nu šovakar beidzot aizgāju pēc sidra, bet vulfas vietā atkal noskatījos purva bridēju un izraudājos. tā vienkārši ir vislabākā filma jebkad. un blaumanis ir vislabākais rakstnieks jebkad. es gribu būt blaumanis. vai artmane. vēl nezinu.

visnotaļ stulbi ir arī tas, ka es dzirdu, ka zuze saslimusi ar to pašu, kas pirms divarpus gadiem nobeidza oziju. kas tas ira, neviens nezina, vetārsti un rentgens arī neko nevarēja pateikt, bet es dzirdu kā viņa nevar paelpot, rīstās, cenšas kampt gaisu un skraida apkārt no panikas par pašas mazā ķermeņa savādo uzvedību. ozijam bija tikai četri gadi, kad viņš nomira, bet zuzei tagad ir tie paši divarpus, tā kā es esmu gan izmisusi, gan cenšos izlikties, ka to nedzirdu.