jāsāk domāt par atgriešanos atpakaļ jūrmalas dzīvē, jājautā, kad pārējie ievāksies mūsu namiņā ar dārziņu, jāmeklē aviobiļetes, jāsarunā mantu transportēšana no londonas uz jūrmalu. bet es tik ļoti negribu. man tik ļoti patīk mans darbs, man tik ļoti patīk būt rīgā, man tik ļoti patīk būt starp cilvēkiem, kas runā manā valodā - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. es arī zinu, ka esmu daudz labākā situācijā nekā pirms gadda un ka šis gads jūrmalā būs pilnīgi citāds. bet rīga ir mājas un jūrmala par tādām nekļuva. rīgā tur tik daudz kas, bet jūrmala šķebina. pat tas, ka būšu pusotras stundas attālumā no londonas, vairs neinteresē. šobrīd liekas, ka pārciest tos divus gadus būs briesmīgi. stulbā augstākā izglītība.