premenstruālais sit augstu vilni. uzliku jauno lordes plati, izņēmu apakšveļas atvilktni un izlēmu sakārtot. un tad kārtīgi izkaucos, sēžot pa vidu caurām apakšbiksēm un sarāvušies krūšturiem. izmēzu arī visas zeķbikses un tās nejēdzīgās, īsās kaprona zeķes, nejēdzīgākais apģērba gabals ever, bet man to bija savācies kāds miljons. melnas un tad vēl simts bēšā nokrāsas. riebjas. un vispār lordes mūzika man agrāk lika justies, modernā valodā runājot, empowered, bet jaunās dziesmas uzreiz parauj piņņu. taču tā kā neesmu atjaunojusi spotifaja prēmiumu, ieskanas bezkaislīgās reklāmas un uz mirkli hormonālo asarteci nožāvē. apriebies raudāt, bet arī riebjas arī viss pārējais. es taču esmu pelnījusi kaut ko vairāk par diviem vakariem īslaicīgi reibinoša prieciņa. vismaz tagad prieciņš par kārtīgo apakšveļas atvilktni.