pēcpusdienā bija skaista gaisma un es kaut kā pamanījos apmaldīties tajā veco māju labirintā starp smiļģa un nometņu ielām. tagad ārā ir tumšs, esmu ieslēgusi savu mīļāko lietu jaunajās mājās - rozā led lampiņu virteni un klausos liepājas teātra pīpētavas sarunas, lai novērstu uzmanību no cauruma krūtīs, kas neganti atkal aktivizējies pēdējās dienās. sāk apsīkt lietas, kas novērš uzmanību, toties tā man ir pietiekami daudz citām lietām un (pagaidām?) esmu atmetusi domu ņemt akadēmisko gadu.