sestā diena kolhozā - gribu reivot, nevis ravēt, gribu uzvilkt kleitu, uzkrāsot sarkanas lūpas un pastaigāties pa miera ielu. es pat mājās gulšņājot nekad neesmu tik briesmīgi saģērbusies kā šeit, bet nu laikam iet vagās un būt smukai ir pārāk augsta pilotāža priekš manis. man tāpat ir gandrīz vai iepaticies iet vagās, it īpaši, kad esmu tālajā galā un austiņās ieskanas kāda zīmīga dziesma, kas parauj pusminūtes bimbu. pusminūtes bimbu izraisa lietas, ar kurām laikam netieku galā vai kuras nespēju noformulēt - ir tikai sajūtas, atmiņas un bildes gar acīm. bet pusminūtes bimbu izraisa arī tik vienkāršas lietas kā vagas un daba.

es pat nezinu, kur gribu doties un ko darīt (vēl bez augstāk minētajām lietām) pēc kolhoza avantūras beigām (jau rītdien lol). gribu būt pūkains, miegains un murrājošs kaķītis. visu laiku skatos savas bildes, kas uzņemtas no pagājušā gada augusta līdz šī gada februārim un gribu būt tā meitene, kurai ir gari mati, kura dzīvo skaistā un laimīgā neziņā. kura pat izskatās skaista un laimīga.