tas brīdis aizgājušajā gadā, kad biju nu tā tiešām laimīga, sākās tikai kaut kad oktobrī, bet bija tik spožs, ka visas gada pirmās puses raizes palika tumsā. tā nu tagad esmu priecīgs, paēdis un padzēris, bet, pats svarīgākais, rītdien neaizmirst aiziet uz manā mūžā jau otro kritiskās domāšanas eksāmenu. šorīt, taisot jau otro pēcballes pannu ar karstmaizēm, aizmirsu, ka apņēmos janvārī neēst gaļu.