šorīt biju skumjākais cilvēciņš, kas šķērsoja hermannplatz. noteikti nebiju vīlusies berlīnē, bet gan sevī, ka nepietika laika, naudas un enerģijas savākt vēl iespaidus un avantūras. nočņiku beņķus labi nodeldēju, turklāt, ne gluži berghainā, bet tehno reivu arī dabūju, par ko liels prieks.