23. augustā, arī ap padsmitajiem un divdesmitajiem janvāra datumiem mani pārņem dīvaini skaudīgas (arī bezjēdzīgas) sajūtas un pārdomas. es piedzimu gadā, kad iznāca filma par kuģi un aisbergu, tāpēc atmodas laiks man ir ārkārtīgi romantizēts vēstures posms, par kuru uzzināju skolā. es drīkstu apskaust cilvēkus, kas stāvēja baltijas ceļā vai kas kaut vai pa televizoru skatījās uz 4. maija notikumiem? esmu taču tikai izlutināts mileniālis.