rugetta ([info]rugetta) wrote 11. Marts 2019, 08:23
lidostā vēroju glītu sniedziņu, nenormāli žēl, ka tieši tik skaistā rītā jābrauc prom. man prātā nāk stulbas fantāzijas par sniedziņa un lidojuma iespējamo nesaderību, nu tā, ka lidojums, piemēram, varētu notikt rītdien, bet es varētu pa to laiku aiziet pie savas ārstes (es tiešām mīlu savu ģā). man sejas rajonā pēkšņi uzradies nelabs draugs, kas uztūka un pagājušajā naktī neganti sāpēja. es nevarēju aizmigt, ļoti pinkšķēju, manas lūgšanas aprobežojās ar “es tikai gribu, lai viss ir kārtībā.” izmisumā beidzot atcerējos par ibumetīnu, kas, kā vienmēr, visu atrisināja. es tikai turpināšu pie visa vainot stresu.
 
( Read comments )
Post a comment in response:
No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.