Nezāl`s jau neiznīkst

kad darbs sāk noapaļoties, pēkšņi no smadzeņu dzīlēm izlien arī pazudušie puzles gabaliņi.
un nakts man strādāšanai ir visproduktīvākais diennakts laiks.

e-pasts nosūtīts!

ar katru dienu vairāk pārliecinos, ka īstie cilvēki ir īstajās vietās vai arī pamazām, bet acīmredzami viņi līdz turienei nokļūst. tikai es kā tāds dzegužbērns. nē, klejojošā niere. gribu būt žurnālists, gribu meikot auskarus (aba slietas pārmaiņus mani aizrauj) vai darīt pilnīgi ko citu? ko lai beidzot saņemas un rudenī studē? es nez, kas būšu, kad izaugšu.

man šķiet, ka tā ir cīņa ar vējdzirnavām. ir taču svētdiena, bet, ko es? buros cauri un saprotu, ka neko nesaprotu. bet gudrie runā, ka līdz skaistām lietām (arī darbā) esot jātiek caur sūdiem brienot.
es no laukiem, no sūdiem nebaidos, tāpēc buros.