Nezāl`s jau neiznīkst

Tagad manus smukumus var dabūt arī Rotu studijā Dominā un veikalā Baba. Un tur tajā Babā ir šausmīgi smuki un mājīgi. Tur ka aiziet, negribas iet prom. Heh :).

pozitīvu emociju pārbagāta diena iekš to Rīg. mhm, atbraucu mājās nogurusi, bet priecīga. vo, šitā vajag biežāk! :)

man upeņu ievārījums nekad nav garšojis, bet tas, kas man te šorīt sanāca ir LABAIS. nelietoju nekādu tur īpašo cukuru, bet sanāca tāds smuki želejīgs. tagad ātri jāliek burciņās un jāslēpj kaktā ziemai, citādāk apēdīsies.

Filcēti lāčauskari. Apm 2.5 - 3 cm gari. Cena 5 lati. Savākšana - rīt kaut kur Rīgā, centrā. Tā vispār atrodos Valmierā un varu sūtīt arī pa pastu. Par savākšanu precīzāk raksti uz info@rudu.lv.

( Iekar ausī lāci! )

šovakar pagatavoju vakariņas, kas 99% sastāvēja no pašu dārzā izaudzētā. aromātiski, ņammīgi, veselīgi!

jā, ziņas cenšos neskatīties, neklausīties, bet viss jau ir acīmredzams. konditorejā piedāvājums samazinājies - kūku un kūciņu mazāk, vitrīnas pustukšas, izvēle samazinās, jo vienkārši nav jau kas pērk. pie veikalu skatlogiem kur vien ej - rakstīts LĒTI vai LIELĀS ATLAIDES. visu met pakaļ. veikali veras ciet. arvien vairāk iereibušu cilvēku vakaros vazājas pa rajonu. visādi paziņas - tuvi un tāli dodas uz visādām tur svešām zemēm. mammai alga atgriezīsies tādā līmenī kā pirms pieciem gadiem un tas ir tuvu nullei, un kā lai par tādu summu izdzīvo, pat tad, ja tev nav neviena sūda kredīta.
dies pas, un kā lai tu te tā mierīgi sēdi un ķimerējies un saglabā veselo saprātu? tūlīt jau arī nebūs vairs neviena, kas man to visu pērk.

es nekad nesapratīšu, kā var ļaut sevi šitā sakropļot, izķēmot. viņa tak vairs pēc cilvēka neizskatās. fuj.

BILD`

vieglāk jau būtu no visa atslēgties, izdzēsties, telefonu izslēgt un ielīst migā. nebāzt vairs degunu ārā. kaut gan es zinu, kas notiktu tad. līdzīgi kā 4 gadus atpakaļ.

problēma nav tajā, ka es nezinātu, ko gribu, bet gan bailēs par to, vai līdz tam tikšu. bailes bremzē. bailes ir lieka opcija.

plecu uz kura uzlikt galvu un paklusēt.

šodien uz nodarbību atnāca viens cilvēks. labi jau vismaz ka tā, jo uz turieni braucu pa pēdējiem santīmiem. citādāk netiktu mājā.
un forši, ka līdz Valmierai mani atveda.

bet kopumā sajūta līdzīga tai it kā es būtu salūgusi viesus uz dzimšanas dienu, sacepusi kūkas un cepešus, bet neviens neatnāk. dīvaini, jo interese no cilvēkiem bija. rakstīja, pieteicās, jautāja... bet neatnāca. ekh. turpmāk rīkošu mājās. tad vismaz nebūs nekur jābrauc, un, ja neatnāks, neatnāks.

kāpēc skumt, ja var neskumt? jautājums jau loģisks. prāts ta saprot, ka nevajag, bet redz skumstu. lieki nosists laiks, nu.

labo roku rauj krampjos, nevaru pafilcēt. vo, tā ir pārslodze beidzot!

- mamma, tieriņ gibu. nac vituve!
+ nav virtuvē sieriņš.
- ledukapi...
+ nav leduskapī. beidzās.
- nac uz veikals ejam.
+ mammai nav naudiņas.
- kapēc?

manā šīsdienas kontā - divas lauztas lāpamadatas, no komplekta, ko nesen pirku. imports. vo atradu trešo - aizvēsturisku no omes krājumiem, tā vo turās. re, kas ir kvalitāte.

nejautājiet, ko es te lāpu :D.

baigā šaize. mans vilnu veikals pārvāksies. vēl tikai līdz piektdienai te. tā man bij 10 minūšu gājiens, ja nu ko savajadzējās. tagad būs jātiek uz otru pilsētas galu, kaut kādā ellē purvā ratā. un, kad es iedomājos, ka jāstumj rati ar Gabi, ģībiens nāk. :D

un piektdien tur būšot 20 % atlaides. sūdu būšana - tieši tad, kad naudas nā-ni.

vēl bild`s Te

nesen no meža. pustumsā lasīju mellenes. baigi stilīgi, ka es jums saku. jā, un atbalsta komanda, kas, kamēr es tumsā tur pa mežu maisījos, sēdēja mašīnā, tagad ēd mellenes pirmie ar gardu muti.

nekaitiniet, kad man rokās karsts gludeklis.