* * *
Nov. 8., 2009 | 11:15 pm
man vienkārši nesanāk. jāpieliek spēku, lai sanāktu, bet tas izsīcis. izžuvis kā dīķis vasarā. nav, ko pasmelt. nav, kur pasmelt. un, lai kā viss mainītos, ir kaut kāds rāmis, sprosts, kas traucē iet tik tālu un tur, kur gribētos. tas smacē. tagad jāizdomā, kā no tā visa atbrīvoties. no tās bezpalīdzīgās sajūtas. man patīk sajust brīvību un to, ka es kaut ko nosaku, ka es kaut kas esmu, ka neesmu tikai kaut kā ēna.
tagad es esmu apstākļu ēna. nē, nu, nevienam jau šodien nav viegli, bet es te ar saviem rāmjiem jau mokos gadiem. kopš vien sevi atceros. šķetinu savus kompleksus un traumas bezjēgā, bet klāt līp jauni.
viennakt redzēju spilgtu sapni. man mugurā bija garš, sarkans vilnas džemperis. nu, drīzāk jau džemperkleita. bija rudens. viss pelēks, bet bira, lidoja, virpuļoja krāsainas kļavu lapas. es skrēju uz kaut kādu pļavu. skrēju, skrēju un tad ieskrēju tādā kā dadžu laukā. a, vot es nevarēju apstāties un skrēju. un skrēju. un skrēju. dadži tik lipa un lipa klāt. man palika arvien smagāk un smagāk, jutu, kā tie sāk jau durties man miesā. tad es nokritu. un pamodos.
tāpat ir ar visiem štruntiem kompleksiem. tie neiet mazumā. tie līp no jauna klāt un gāž no kājām. kāds saka - tie nav kompleksi. tā ir pieredze, kas dara piesardzīgu. nafig man tāda, nu. sargā, bet arī smacē. aij. neko. arlabunakti! bet man jāmācās.
tagad es esmu apstākļu ēna. nē, nu, nevienam jau šodien nav viegli, bet es te ar saviem rāmjiem jau mokos gadiem. kopš vien sevi atceros. šķetinu savus kompleksus un traumas bezjēgā, bet klāt līp jauni.
viennakt redzēju spilgtu sapni. man mugurā bija garš, sarkans vilnas džemperis. nu, drīzāk jau džemperkleita. bija rudens. viss pelēks, bet bira, lidoja, virpuļoja krāsainas kļavu lapas. es skrēju uz kaut kādu pļavu. skrēju, skrēju un tad ieskrēju tādā kā dadžu laukā. a, vot es nevarēju apstāties un skrēju. un skrēju. un skrēju. dadži tik lipa un lipa klāt. man palika arvien smagāk un smagāk, jutu, kā tie sāk jau durties man miesā. tad es nokritu. un pamodos.
tāpat ir ar visiem štruntiem kompleksiem. tie neiet mazumā. tie līp no jauna klāt un gāž no kājām. kāds saka - tie nav kompleksi. tā ir pieredze, kas dara piesardzīgu. nafig man tāda, nu. sargā, bet arī smacē. aij. neko. arlabunakti! bet man jāmācās.