* * *
Feb. 4., 2009 | 09:52 am
( Teritorija )
Kaut kā tā, vai ne.
Kaut kā tā, vai ne.
Svešķermenis | ļoti vēlams - neklusēt! {1} | Add to Memories
par taupīšanu
Feb. 4., 2009 | 01:43 pm
mana ome bija taupīšanas gurū. zin kā, cilvēks tak piedzīvojis visādus laikus. karu, kad pusbadā un šausmās bij jādzīvo, kad jāknapinās, kad gadiem jāiztiek ar vienām drēbēm un kurpēm. visu saudzēt, visu taupīt... skapji un bēniņi bija pievākti ar visādiem krājumiem. atceros, laukos pirms 1990. uz krāsns tika gatavots papīra maiss ar kaltētu maizi un žāvētiem āboliem. ar domu - ja nu kas...
un galvenais - liela daļa lietu tika taupīta spilnīgā beztolkā. nu ja, kā jau teicu, ar domu - ja nu kas.
arī man tika. tagad pastāstīšu - kāpēc es kā puika kāpu kokos un spēlējos ar brāļu mašīnām nevis savām lellēm. kad piedzimu, man sadāvināja visādas smukas lelles. gariem lokainiem matiem, kruzuļotām kleitām utt ublabla. tikai es ar tām nekad nedabūju spēlēties. tikai pāris reizes kaut kādos svētkos. doma tāda - ka nesaplēš, ka nesalauž, ka nenosmulē. tāpat bija ar grāmatām. varbūt tāpēc pēc tam, kad sāku iet skolā, starpbrīžos, bibliotēkā vien uzturējos. viss labais, feinais bija jātaupa, jāsaudzē un bija salikts uz augstākajiem plauktiem vai uzstiepts bēniņos lielajā lādē. bet kāda velna pēc? saudzēt, taupīt? nudien nesapratu to loģiku.
tāpēc Gabim ar viņam sadāvinātajām mantām ļauju darīt, ko grib. dīrā viņš te grāmatas, lauž savas mašīnas, bet lai, jo kāda jēga no mantām, kuras tev it kā ir, bet stāv augstajos plauktos. varbūt domāja: izaugs, izvilks no lādes un priecāsies, būs tāda kā relikvija. sorī, es tur tās lelles ar kožu pussagrauztajām kleitām pārcilāju un man nav nekādu emociju. vajag atmiņas. nu - no operas - ka katrai lellei bij savs vārds un tur sava tāda spēļu pasaulīte... a, vot nav.
bet mašīnas un kokus, kuros rāpos, es atceros. aij, cik feini bija! štābiņš saldajā ķirsī, no kura varēja pārredzēt lielu teritoriju - skats uz ezeru, uz kaimiņu māju, kur ganījās pelēks zirgs... mašīnas kurām krita nost riteņi, bet mēs domājām visādas metodes, kā piestutēt klāt. pēc materiāliem lavījāmies garāžā, kur kāpelējām pa lielajiem plauktiem, tur rakāmies pa visādām skrūvju un naglu kastēm. vot, tas bija fan!
un galvenais - liela daļa lietu tika taupīta spilnīgā beztolkā. nu ja, kā jau teicu, ar domu - ja nu kas.
arī man tika. tagad pastāstīšu - kāpēc es kā puika kāpu kokos un spēlējos ar brāļu mašīnām nevis savām lellēm. kad piedzimu, man sadāvināja visādas smukas lelles. gariem lokainiem matiem, kruzuļotām kleitām utt ublabla. tikai es ar tām nekad nedabūju spēlēties. tikai pāris reizes kaut kādos svētkos. doma tāda - ka nesaplēš, ka nesalauž, ka nenosmulē. tāpat bija ar grāmatām. varbūt tāpēc pēc tam, kad sāku iet skolā, starpbrīžos, bibliotēkā vien uzturējos. viss labais, feinais bija jātaupa, jāsaudzē un bija salikts uz augstākajiem plauktiem vai uzstiepts bēniņos lielajā lādē. bet kāda velna pēc? saudzēt, taupīt? nudien nesapratu to loģiku.
tāpēc Gabim ar viņam sadāvinātajām mantām ļauju darīt, ko grib. dīrā viņš te grāmatas, lauž savas mašīnas, bet lai, jo kāda jēga no mantām, kuras tev it kā ir, bet stāv augstajos plauktos. varbūt domāja: izaugs, izvilks no lādes un priecāsies, būs tāda kā relikvija. sorī, es tur tās lelles ar kožu pussagrauztajām kleitām pārcilāju un man nav nekādu emociju. vajag atmiņas. nu - no operas - ka katrai lellei bij savs vārds un tur sava tāda spēļu pasaulīte... a, vot nav.
bet mašīnas un kokus, kuros rāpos, es atceros. aij, cik feini bija! štābiņš saldajā ķirsī, no kura varēja pārredzēt lielu teritoriju - skats uz ezeru, uz kaimiņu māju, kur ganījās pelēks zirgs... mašīnas kurām krita nost riteņi, bet mēs domājām visādas metodes, kā piestutēt klāt. pēc materiāliem lavījāmies garāžā, kur kāpelējām pa lielajiem plauktiem, tur rakāmies pa visādām skrūvju un naglu kastēm. vot, tas bija fan!
Svešķermenis | ļoti vēlams - neklusēt! | Add to Memories
* * *
Feb. 4., 2009 | 02:23 pm
ja es strīdoties iekarstu, es nekad nepiekāpjos, jo nepiekrītu tur tam teicienam, ka "gudrākais piekāpjas", tieši otrādi piekāpjas tas, kuram trūkst argumenti.
Svešķermenis | ļoti vēlams - neklusēt! | Add to Memories
* * *
Feb. 4., 2009 | 04:42 pm
etsy jau otro reizi pirku stieples pie vienas amurikānietes. ir baig feini saņemt pēc tam feedback`ā ziņu, ka esmu pieczvaigžņu pircējs, ka ātri samaksāju, ka ar mani ir prieks sadarboties un vispār viss ir super-duper. turklāt saņemot stiepli konstatēju, ka 5 pēdu vietā man ir 7 pēdas (+2 kā dāvana, ka es labs pircējs). īhi. sīkums, bet patīkami.