* * *
Dec. 14., 2008 | 10:15 am
tā pārsalusi, kā vakar, es neatceros kad vēl esmu bijusi. saģērbusies ta biju silti - vilnas zeķes, trīs džemperi, mētelis, šalle, cimdi, cepure... beigās jau nekonrolējami drebēju, pat parunāt nevarēju, zvanīju G, lai brauc pakaļ. mājās iedzēru balzamu, pāris litrus karstu tēju un ēdu visu, ko vien lika priekšā. līdz vakaram atsilu, bet ķermeni bija pārņēmušas dīvainas sajūtas - tāda kā kņudoņa. pirksti vēl tagad šķiet tādi patizli. un šodien sajūta, ka vakar būtu entos kilometrus skrējusi. zin kā, stāvi tu pie tā sava stenda un vislaik dīžājies, lēkā, staigā šurpu turpu, lai nav tik auksti un tā no 10:00 - 15:30.
vakarā aizmigu vienā momentā. baidījos, ka šorīt pamodišos ar tekošu degunu, sāpošu kaklu... bet pagaidām ir labi. un ceru, ka noturēšos, bet šitā nosalt es sev vairs neļaušu.
vakarā aizmigu vienā momentā. baidījos, ka šorīt pamodišos ar tekošu degunu, sāpošu kaklu... bet pagaidām ir labi. un ceru, ka noturēšos, bet šitā nosalt es sev vairs neļaušu.