Nezāl`s jau neiznīkst - 20. Marts 2008

pēc triju nedēļu dzīvošanās pa slimnīcām mans žiperīgais, veselīgais puika pārvērsts par mazu, nelaimīgu kaulu un ādas čupiņu. beigās jau aizbraucām uz rīgu, jo te šķita, ka tik pilina sistēmas, grūž zāles, bet labāk nepaliek. ārste pat sāka izteikt visādus minējumus, ka mans puika varētu būt slims ar celiakiju un ko tur... rīgā pateica, ka mums vairs nav neviens vīruss, bet to atstātās sekas - zarnas negrib darboties. pavisam veseli vēl neesam, priekšā vēl garš atveseļošanās process, bet aprakstīt nevaru to sejas izteiksmi, kad puika ienāca mājās. tāda it kā "vai tiešām es esmu mājās? es nesapņoju?"

un es jūtos pārgurusi.