Nezāl`s jau neiznīkst - 30. Oktobris 2007

pienāk laiks, kad es esmu nerunājama. un tad ir pavisam droši rudens beigas, kad tūlīt būs ziema.

Valmierā ir vienss mazs mazītiņš kūku veikaliņš, kur ir ļoti plaša izvēle, pieņemamas cenas un arī garšīgas kūkas. Tikai viens mīnuss (a no otras puses varbūt pluss)- atrodas stulbā vietā, apmēram kādu km no pilsētas centra. A, visi iet uz centra negaršīgo, dārgo kūku-bulku kafūzi. Bet fenomens ir tāds, ka vienmēr tur iegriežoties redzu, ka galvenās apmeklētājas ir jaunās māmiņas ar bērnu ratiņiem. Vienmēr tur stāv vismas pāris ratiņu un mammas iepērkas. Arī es - dienās kā šī.

vakar vakarā paspēju atklāt mandžiņu sezonu (tiesa gan man baigi skābie pagadījās), otro reizi mūžā piesēsties pie mašīnas stūres un pabraukt dažus metrus, secinot, ka tad, kad saņemšos to ģēlu tā kārtīgi novest līdz iestepētam papīrītim, ko ielikt makā, būs baigi traki grūti un negribas pat par to domāt.
šovakar? aij, neko. sapņoju par dzīvoklīti ar pāris istabiņām, virtuvīti ar garšvielu skapīti un palodzi, uz kuras zaļo garšaugi, sārtojas čilli pipari. ir ziema un uz barotavā zīlītes stum māgā nesālītu speķi.