Nezāl`s jau neiznīkst - 26. Oktobris 2007

iedvesma un iekāriens uz vienalga ko ir atkarīgs no sašūmēšanās pakāpes.

Atceros vienu sarunu no savas tjipa bērnības. Jautājums bij tāds- Kādos laikos tu gribētu dzīvot?
x: es tajos, kad sievietes staigāja tajās lielajās, smukajās kleitās.
y: es arī!
rudu: es gan nē. man tagad ir labi. iedomājies, cik viņām tad bija neērti tajās korsetēs un smagajās kleitās, un...
x: tu esi stulba.
y: nē, nu viņai jau vienmēr jāizlec.
- ne nu izlekt gribēju nekā. jau tad zināju, cik tur tās princeses smirdigas bija un utainas. un man vienmēr ir bijis svarīgi sevi neiespīlēt šikās šmotkās, bet justies ērti un brīvi.

najā, arī man vēdersāpes uz rudeni liek sevi manīt spēcīgāk, intensīvāk.

viennakt es sapņoju, ka mans puika iet jau 3. klasē.