Nezāl`s jau neiznīkst - 9. Oktobris 2007

ārā ir auksts un smaržo pēc bišku iepuvušām lapām. par spīti tam, ka kaut kas ledains kniebj degunā un ausīm, savā steidzīgajā gaitā ejot, bija karsti. tagad pusstundinja kafijas dzeršanai un tad mācīties angļu valodu.
un rīt darba intervija. no kuras bail vairāk kā no ārstiem, ko kā sugu nevaru ciest.

debesīm bimbājamais tieši tad, kad esmu izgājusi ārā, bet smaidāmais, kad jau salijusi atnāku mājās un sniedzos pēc vilnas zeķēm.

tagad dzenu prom rudens nogurumu ar dabīgiem vitamīniem. vispirms ieēdu ziedputekšņus, bet tagad ķeršos klāt dzērvenēm.

lasu par darba intervijām un baidos arvien vairāk. es jau labu laiku nemāku normāli sakarīgi izteikties, kad uztraucos. un man var uzdot dažādus nejēdzīgus jautājumus.

ok, es neesmu nekāds latviešu valodas pareizrakstības guru, bet oranžajā paskatoties, kā tie sīči raksta (13-16), traks var palikt:
"gribas aizbekt no visa", "meitenites, skaistulites aicinjait fosu puigu", "Nekas neootiek ta pat vien", "lieeeelzzzz paaldiezzz". tas kāds stils vai pārrakstīšanās? un tad vēl tie mūžīgie lūgumi pakomentēt albūmiņus.

atlieku gulēt iešanu. muļķīgi! ar to no rītdienas neizbēgšu.